Džeina Krivicka

Pastāstiet par savu grāmatu! Kā radās ideja par to?

Kad strādāju par skolotāju, mēs katru dienu skaitījām pirkstuspēles – dzejoļus ar kustībām. Un patiesībā nebija nemaz tik viegli atrast skaistus dzejoļus jau ar kustībām. Kad man piedzima meita, es ļoti gribēju viņai uzdāvināt kaut ko ar paliekošu ar vērtību. Man radās ideja par savu dzejoļu grāmatu. Man ļoti patīk radošas nodarbes, taču ne zīmēšana. Grāmatas dēļ es iemīlēju akvareļu krāsas un pati priecājos par rezultātu.

Kāpēc jūs vēlējāties uzrakstīt grāmatu? Kas jūs iedvesmoja?

Es nezinu, kā cilvēki raksta grāmatas, vai tad, kad ir iedvesma, ”mūza” vai kas cits. Man tā nebija, man bija disciplīna – sēsties pie galda un rakstīt vai zīmēt. Pats process bija ļoti meditatīvs un nomierinošs, katrā brīvā brīdī es zīmēju. Tas nevedās tik ātri – visu nevarēja ar vienu piegājienu uzzīmēt, jo bija jāgaida, kad nožūs, lai zīmētu virsū detaļas, un tā vairākas reizes.

Kā jūs vērtējat sadarbību ar izdevniecību LAVA?

Ļoti pozitīvi un operatīvi. Visu izdevās sarunāt un atrisināt.

Ko jūs ieteiktu citiem, kas vēlas uzrakstīt grāmatu?

Ļoti gribēt un darīt, solīti pa solītim.

Jūsu pēdējā lasītā grāmata?

T. Harva Ekera “Miljonāra prāta noslēpumi” un Kaovjeta Ngujena “Tēti, kas ir Lāčplēsis?”.

Ar ko jūs nodarbojaties, kad nerakstāt?

Es ikdienā nerakstu, izņemot e-pastus, ziņas un sapulču protokolus. Vadu savu bērnudārzu, pavadu laiku ar ģimeni, izglītoju sevi un veidoju kursus par bērnu attīstību.