Līga Aberberga-Augškalne

Pastāstiet par savu grāmatu! Kā radās ideja par to?

Ideju par grāmatu nosapņoju, jo pamodos, atceroties: “Sveiki, špicbuki, ziņkārīgie!”

 

Kāpēc jūs vēlējāties uzrakstīt grāmatu? Kas jūs iedvesmoja?

Man bija viegli uzrakstīt studentiem latviešu valodā vairākas mācību grāmatas atbilstoši studiju programmām, bet, apskatot bērnu grāmatas, konstatēju, ka izzinošas literatūras ir maz, lai gan bērniem ir tas jaukais “kāpēcīšu” vecums un dabiska ziņkāre. Pats rakstīšanas process bija grūts, jo neesmu rakstniece un sapratu, ka temats ir sarežģīts: ko un kā rakstīt, cik daudz? Vēlējos uzrakstīt par dzīva, vesela organisma plašām iespējām, rosinot iztēli un izpratni, kas notiek mazajā cilvēciņā, lai viņš lepotos ar sevi, savām prasmēm.

 

Kā jūs vērtējat sadarbību ar izdevniecību LAVA?

Sadarbība ar LAVA bija raita un patīkama, jo redaktoru komanda bija atsaukusies un izpratusi, par ko ir stāsts.

 

Ko jūs ieteiktu citiem, kas vēlas uzrakstīt grāmatu?

Citiem ieteiktu: ja ir ko teikt, tad vajag rakstīt.

 

Jūsu pēdējā lasītā grāmata?

Man patika “Ellija. Gleznotāja mūza”, ko interesantu ar pētījuma vēstījuma veidu pauda, ja nemaldos, somu mākslas vēsturniece. Pēdējā grāmata, ko izlasīju – E.Šepa “Simts dienu jūlijā”.

 

Ar ko jūs nodarbojaties, kad nerakstāt?

Tā kā dzīvoju laukos, tad spēj tik darboties. Katru dienu kaut kas jauns: dabā, dārzā un sadzīvē.

Iesakām